
Tā ir tiesa, taču patiesībā tas viss ir nedaudz sarežģītāk.
Esmu precējusies divus gadus, bet savu vīru pazīstu jau gadus 10. kad mēs saderinājāmies, mēs jau kādu laiku bijām dzīvojuši kopā, tāpēc es nedomāju, ka pēc kāzām kaut kas būtiski mainīsies.
No sākuma likās, ka nekas arī nemainās. Bija superīgi saukt vienam otru par vīru un sievu, kaut gan no tā es jutos vecāka. Taču citādi mūsu dzīvē nekas nemainījās.
Taču kaut kas tomēr bija mainījies. Es jutu mūsu saikni daudz emocionālāk. Mēs taču devām viens otram solījumu nodzīvot šo dzīvi kopā un vienmēr censties darīt otru laimīgu. Skan skaisti, bet tas arī mazliet biedē.
Tas, kas padara laimīgu mani, ne vienmēr dara laimīgu viņu, un otrādi. Protams, visu izšķir kompromiss un spēja mēģināt atrast pareizo vidusceļu. Bet reizēm vieglāk ir pateikt mazos baltos melus laimīgas laulības vārdā, nekā visu laiku teikt taisnību un “cīnīties par savām tiesībām.”
Šķir nākošo lapu un lasi turpinājumu
Tevi noteikti interesēs
- 3 labākās iespējas, ko pieredzējušas mājsaimnieces pievieno ūdenim grīdu mazgāšanai
- Ieteikumi, lai pagarinātu jaunas cepšanas pannas kalpošanas laiku
- Trikotāžas izstrādājumu kopšanas pamatnoteikumi, lai nesabojāt izstrādājumus
- Esmu iemācījusies pagatavot jaunu salātu variantu ar bietēm un kāpostiem, kas garšo visai ģimenei
- Kā es gatavoju “slinko” ābolu pīrāgu: visu sajaucu un uzreiz lieku cepties — recepte ar daudz pildījuma un maz mīklas
- Gardā austiņu recepte, kuru daudzi atceras, bet tikai retais zina, cik vienkārši to pagatavot

 
        




